probaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of probō.
Participle
[edit]probātūrus (feminine probātūra, neuter probātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | probātūrus | probātūra | probātūrum | probātūrī | probātūrae | probātūra | |
| genitive | probātūrī | probātūrae | probātūrī | probātūrōrum | probātūrārum | probātūrōrum | |
| dative | probātūrō | probātūrae | probātūrō | probātūrīs | |||
| accusative | probātūrum | probātūram | probātūrum | probātūrōs | probātūrās | probātūra | |
| ablative | probātūrō | probātūrā | probātūrō | probātūrīs | |||
| vocative | probātūre | probātūra | probātūrum | probātūrī | probātūrae | probātūra | |