kārs

See also: Appendix:Variations of "kars"

Latvian

Etymology

From Proto-Indo-European *keh₂- (> Proto-Indo-European *kéh₂-ro-s > Proto-Baltic *kāras).

Cognates include Old Norse hórr, Gothic 𐌷𐍉𐍂𐍃 (hōrs, “adulterer”) (from *hōra-), Sanskrit चारु (cā́ru, “pleasant, lovely”), Latin cārus (“dear, beloved”).

Pronunciation

• IPA^(key): [kāːrs]

Adjective

kārs (definite kārais, comparative kārāks, superlative viskārākais, adverb kāri)

1. craving, covetous, thirsty or hungry (in the figurative sense)

   kārs pēc naudas, slavas, seksa... ― hungry for money, fame, sex...

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of kārs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	kārs	kāri		kāra	kāras
genitive (ģenitīvs)	kāra	kāru		kāras	kāru
dative (datīvs)	kāram	kāriem		kārai	kārām
accusative (akuzatīvs)	kāru	kārus		kāru	kāras
instrumental (instrumentālis)	kāru	kāriem		kāru	kārām
locative (lokatīvs)	kārā	kāros		kārā	kārās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Synonyms

• alkstošs

Related terms

• kāre (“penchant, craving”)
• kārot (“to crave”)
• kārdināt (“to tempt”, causative)

Verb

kārs

1. third-person singular/plural future indicative of kārt