judico

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈi̯uː.di.koː/, [ˈi̯uːd̪ɪkoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈju.di.ko/, [ˈjuːd̪iko]

Verb

jūdicō (present infinitive jūdicāre, perfect active jūdicāvī, supine jūdicātum); first conjugation

1. Alternative form of iūdicō

Conjugation

   Conjugation of jūdicō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	jūdicō	jūdicās	jūdicat	jūdicāmus	jūdicātis	jūdicant
	imperfect	jūdicābam	jūdicābās	jūdicābat	jūdicābāmus	jūdicābātis	jūdicābant
	future	jūdicābō	jūdicābis	jūdicābit	jūdicābimus	jūdicābitis	jūdicābunt
	perfect	jūdicāvī	jūdicāvistī	jūdicāvit	jūdicāvimus	jūdicāvistis	jūdicāvērunt, jūdicāvēre
	pluperfect	jūdicāveram	jūdicāverās	jūdicāverat	jūdicāverāmus	jūdicāverātis	jūdicāverant
	future perfect	jūdicāverō	jūdicāveris	jūdicāverit	jūdicāverimus	jūdicāveritis	jūdicāverint
passive	present	jūdicor	jūdicāris, jūdicāre	jūdicātur	jūdicāmur	jūdicāminī	jūdicantur
	imperfect	jūdicābar	jūdicābāris, jūdicābāre	jūdicābātur	jūdicābāmur	jūdicābāminī	jūdicābantur
	future	jūdicābor	jūdicāberis, jūdicābere	jūdicābitur	jūdicābimur	jūdicābiminī	jūdicābuntur
	perfect	jūdicātus + present active indicative of sum
	pluperfect	jūdicātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	jūdicātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	jūdicem	jūdicēs	jūdicet	jūdicēmus	jūdicētis	jūdicent
imperfect	jūdicārem	jūdicārēs	jūdicāret	jūdicārēmus	jūdicārētis	jūdicārent
perfect	jūdicāverim	jūdicāverīs	jūdicāverit	jūdicāverīmus	jūdicāverītis	jūdicāverint
pluperfect	jūdicāvissem	jūdicāvissēs	jūdicāvisset	jūdicāvissēmus	jūdicāvissētis	jūdicāvissent
passive	present	jūdicer	jūdicēris, jūdicēre	jūdicētur	jūdicēmur	jūdicēminī	jūdicentur
imperfect	jūdicārer	jūdicārēris, jūdicārēre	jūdicārētur	jūdicārēmur	jūdicārēminī	jūdicārentur
perfect	jūdicātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	jūdicātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	jūdicā	—	—	jūdicāte	—
	future	—	jūdicātō	jūdicātō	—	jūdicātōte	jūdicantō
passive	present	—	jūdicāre	—	—	jūdicāminī	—
	future	—	jūdicātor	jūdicātor	—	—	jūdicantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		jūdicāre	jūdicāvisse	jūdicātūrum esse	jūdicārī	jūdicātum esse	jūdicātum īrī
participles		jūdicāns	—	jūdicātūrus	—	jūdicātus	jūdicandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		jūdicandī	jūdicandō	jūdicandum	jūdicandō	jūdicātum	jūdicātū

References

• “judico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• judico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

judico

1. first-person singular present indicative of judicar