judicaturus
Latin
[edit]Participle
[edit]jūdicātūrus (feminine jūdicātūra, neuter jūdicātūrum); first/second-declension participle
- Alternative spelling of iūdicātūrus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | jūdicātūrus | jūdicātūra | jūdicātūrum | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūra | |
| genitive | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūrī | jūdicātūrōrum | jūdicātūrārum | jūdicātūrōrum | |
| dative | jūdicātūrō | jūdicātūrae | jūdicātūrō | jūdicātūrīs | |||
| accusative | jūdicātūrum | jūdicātūram | jūdicātūrum | jūdicātūrōs | jūdicātūrās | jūdicātūra | |
| ablative | jūdicātūrō | jūdicātūrā | jūdicātūrō | jūdicātūrīs | |||
| vocative | jūdicātūre | jūdicātūra | jūdicātūrum | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūra | |