insilio

Latin

Alternative forms

• insuliō (old orthography)

Etymology

From in- +‎ saliō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈsi.li.oː/, [ĩːˈs̠ɪlʲioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈsi.li.o/, [inˈsiːlio]

Verb

īnsiliō (present infinitive īnsilīre, perfect active īnsiluī or īnsilīvī or īnsiliī, supine īnsultum); fourth conjugation, no passive

1. (intransitive, transitive) to leap upon or in
2. to bound

Conjugation

   Conjugation of īnsiliō (fourth conjugation, no passive)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	īnsiliō		īnsilīs		īnsilit		īnsilīmus		īnsilītis		īnsiliunt
	imperfect	īnsiliēbam		īnsiliēbās		īnsiliēbat		īnsiliēbāmus		īnsiliēbātis		īnsiliēbant
	future	īnsiliam		īnsiliēs		īnsiliet		īnsiliēmus		īnsiliētis		īnsilient
	perfect	īnsiluī, īnsilīvī, īnsiliī		īnsiluistī, īnsilīvistī, īnsiliistī		īnsiluit, īnsilīvit, īnsiliit		īnsiluimus, īnsilīvimus, īnsiliimus		īnsiluistis, īnsilīvistis, īnsiliistis		īnsiluērunt, īnsiluēre, īnsilīvērunt, īnsilīvēre, īnsiliērunt, īnsiliēre
	pluperfect	īnsilueram, īnsilīveram, īnsilieram		īnsiluerās, īnsilīverās, īnsilierās		īnsiluerat, īnsilīverat, īnsilierat		īnsiluerāmus, īnsilīverāmus, īnsilierāmus		īnsiluerātis, īnsilīverātis, īnsilierātis		īnsiluerant, īnsilīverant, īnsilierant
	future perfect	īnsiluerō, īnsilīverō, īnsilierō		īnsilueris, īnsilīveris, īnsilieris		īnsiluerit, īnsilīverit, īnsilierit		īnsiluerimus, īnsilīverimus, īnsilierimus		īnsilueritis, īnsilīveritis, īnsilieritis		īnsiluerint, īnsilīverint, īnsilierint
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	īnsiliam		īnsiliās		īnsiliat		īnsiliāmus		īnsiliātis		īnsiliant
	imperfect	īnsilīrem		īnsilīrēs		īnsilīret		īnsilīrēmus		īnsilīrētis		īnsilīrent
	perfect	īnsiluerim, īnsilīverim, īnsilierim		īnsiluerīs, īnsilīverīs, īnsilierīs		īnsiluerit, īnsilīverit, īnsilierit		īnsiluerīmus, īnsilīverīmus, īnsilierīmus		īnsiluerītis, īnsilīverītis, īnsilierītis		īnsiluerint, īnsilīverint, īnsilierint
	pluperfect	īnsiluissem, īnsilīvissem, īnsiliissem		īnsiluissēs, īnsilīvissēs, īnsiliissēs		īnsiluisset, īnsilīvisset, īnsiliisset		īnsiluissēmus, īnsilīvissēmus, īnsiliissēmus		īnsiluissētis, īnsilīvissētis, īnsiliissētis		īnsiluissent, īnsilīvissent, īnsiliissent
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		īnsilī		—		—		īnsilīte		—
	future	—		īnsilītō		īnsilītō		—		īnsilītōte		īnsiliuntō
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		īnsilīre			—			īnsiliēns			—
future		īnsultūrum esse			—			īnsultūrus			—
perfect		īnsiluisse, īnsilīvisse, īnsiliisse			—			—			—
perfect potential		īnsultūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		īnsiliendī		īnsiliendō		īnsiliendum		īnsiliendō		īnsultum		īnsultū

Derived terms

• īnsultō
• īnsultus

References

• “insilio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “insilio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• insilio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.