indicturus

Latin

Etymology

Future active participle of indīcō (“[I] proclaim, announce”).

Participle

indictūrus (feminine indictūra, neuter indictūrum); first/second-declension participle

1. about to proclaim, about to announce
2. about to fix (a destination)
3. (often with dative) about to impose, about to afflict

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	indictūrus	indictūra	indictūrum		indictūrī	indictūrae	indictūra
genitive	indictūrī	indictūrae	indictūrī		indictūrōrum	indictūrārum	indictūrōrum
dative	indictūrō	indictūrae	indictūrō		indictūrīs
accusative	indictūrum	indictūram	indictūrum		indictūrōs	indictūrās	indictūra
ablative	indictūrō	indictūrā	indictūrō		indictūrīs
vocative	indictūre	indictūra	indictūrum		indictūrī	indictūrae	indictūra