icturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īcō and īciō.
Participle
[edit]īctūrus (feminine īctūra, neuter īctūrum); first/second-declension participle
- about to hit
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īctūrus | īctūra | īctūrum | īctūrī | īctūrae | īctūra | |
| genitive | īctūrī | īctūrae | īctūrī | īctūrōrum | īctūrārum | īctūrōrum | |
| dative | īctūrō | īctūrae | īctūrō | īctūrīs | |||
| accusative | īctūrum | īctūram | īctūrum | īctūrōs | īctūrās | īctūra | |
| ablative | īctūrō | īctūrā | īctūrō | īctūrīs | |||
| vocative | īctūre | īctūra | īctūrum | īctūrī | īctūrae | īctūra | |