divarico

See also: divaricò

Italian

Verb

divarico

1. first-person singular present indicative of divaricare

Latin

Etymology

From dis- +‎ vāricō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diːˈu̯aː.ri.koː/, [d̪iːˈu̯äːrɪkoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /diˈva.ri.ko/, [d̪iˈväːriko]

Verb

dīvāricō (present infinitive dīvāricāre, perfect active dīvāricāvī, supine dīvāricātum); first conjugation

1. to spread out

Conjugation

   Conjugation of dīvāricō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīvāricō	dīvāricās	dīvāricat	dīvāricāmus	dīvāricātis	dīvāricant
	imperfect	dīvāricābam	dīvāricābās	dīvāricābat	dīvāricābāmus	dīvāricābātis	dīvāricābant
	future	dīvāricābō	dīvāricābis	dīvāricābit	dīvāricābimus	dīvāricābitis	dīvāricābunt
	perfect	dīvāricāvī	dīvāricāvistī	dīvāricāvit	dīvāricāvimus	dīvāricāvistis	dīvāricāvērunt, dīvāricāvēre
	pluperfect	dīvāricāveram	dīvāricāverās	dīvāricāverat	dīvāricāverāmus	dīvāricāverātis	dīvāricāverant
	future perfect	dīvāricāverō	dīvāricāveris	dīvāricāverit	dīvāricāverimus	dīvāricāveritis	dīvāricāverint
passive	present	dīvāricor	dīvāricāris, dīvāricāre	dīvāricātur	dīvāricāmur	dīvāricāminī	dīvāricantur
	imperfect	dīvāricābar	dīvāricābāris, dīvāricābāre	dīvāricābātur	dīvāricābāmur	dīvāricābāminī	dīvāricābantur
	future	dīvāricābor	dīvāricāberis, dīvāricābere	dīvāricābitur	dīvāricābimur	dīvāricābiminī	dīvāricābuntur
	perfect	dīvāricātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dīvāricātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dīvāricātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīvāricem	dīvāricēs	dīvāricet	dīvāricēmus	dīvāricētis	dīvāricent
imperfect	dīvāricārem	dīvāricārēs	dīvāricāret	dīvāricārēmus	dīvāricārētis	dīvāricārent
perfect	dīvāricāverim	dīvāricāverīs	dīvāricāverit	dīvāricāverīmus	dīvāricāverītis	dīvāricāverint
pluperfect	dīvāricāvissem	dīvāricāvissēs	dīvāricāvisset	dīvāricāvissēmus	dīvāricāvissētis	dīvāricāvissent
passive	present	dīvāricer	dīvāricēris, dīvāricēre	dīvāricētur	dīvāricēmur	dīvāricēminī	dīvāricentur
imperfect	dīvāricārer	dīvāricārēris, dīvāricārēre	dīvāricārētur	dīvāricārēmur	dīvāricārēminī	dīvāricārentur
perfect	dīvāricātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	dīvāricātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dīvāricā	—	—	dīvāricāte	—
	future	—	dīvāricātō	dīvāricātō	—	dīvāricātōte	dīvāricantō
passive	present	—	dīvāricāre	—	—	dīvāricāminī	—
	future	—	dīvāricātor	dīvāricātor	—	—	dīvāricantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dīvāricāre	dīvāricāvisse	dīvāricātūrum esse	dīvāricārī	dīvāricātum esse	dīvāricātum īrī
participles		dīvāricāns	—	dīvāricātūrus	—	dīvāricātus	dīvāricandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dīvāricandī	dīvāricandō	dīvāricandum	dīvāricandō	dīvāricātum	dīvāricātū

References

• “divarico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “divarico”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• divarico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.