divaricatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dīvāricō.
Participle
[edit]dīvāricātus (feminine dīvāricāta, neuter dīvāricātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dīvāricātus | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta | |
| Genitive | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricātī | dīvāricātōrum | dīvāricātārum | dīvāricātōrum | |
| Dative | dīvāricātō | dīvāricātō | dīvāricātīs | ||||
| Accusative | dīvāricātum | dīvāricātam | dīvāricātum | dīvāricātōs | dīvāricātās | dīvāricāta | |
| Ablative | dīvāricātō | dīvāricātā | dīvāricātō | dīvāricātīs | |||
| Vocative | dīvāricāte | dīvāricāta | dīvāricātum | dīvāricātī | dīvāricātae | dīvāricāta | |