divaricaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dīvāricō.
Participle
[edit]dīvāricātūrus (feminine dīvāricātūra, neuter dīvāricātūrum); first/second-declension participle
- about to spread out
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīvāricātūrus | dīvāricātūra | dīvāricātūrum | dīvāricātūrī | dīvāricātūrae | dīvāricātūra | |
| genitive | dīvāricātūrī | dīvāricātūrae | dīvāricātūrī | dīvāricātūrōrum | dīvāricātūrārum | dīvāricātūrōrum | |
| dative | dīvāricātūrō | dīvāricātūrae | dīvāricātūrō | dīvāricātūrīs | |||
| accusative | dīvāricātūrum | dīvāricātūram | dīvāricātūrum | dīvāricātūrōs | dīvāricātūrās | dīvāricātūra | |
| ablative | dīvāricātūrō | dīvāricātūrā | dīvāricātūrō | dīvāricātūrīs | |||
| vocative | dīvāricātūre | dīvāricātūra | dīvāricātūrum | dīvāricātūrī | dīvāricātūrae | dīvāricātūra | |