dilacero

See also: dilacerò

Italian

Verb

dilacero

1. first-person singular present indicative of dilacerare

Anagrams

• Alderico, Cordelia, Doralice, cedolari, cordiale, coridale, declorai, dolciera

Latin

Etymology

From dis- +‎ lacerō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diːˈla.ke.roː/, [d̪iːˈɫ̪äkɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /diˈla.t͡ʃe.ro/, [d̪iˈläːt͡ʃero]

Verb

dīlacerō (present infinitive dīlacerāre, perfect active dīlacerāvī, supine dīlacerātum); first conjugation

1. to tear apart, or to pieces

Conjugation

Conjugation of dīlacerō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīlacerō	dīlacerās	dīlacerat	dīlacerāmus	dīlacerātis	dīlacerant
	imperfect	dīlacerābam	dīlacerābās	dīlacerābat	dīlacerābāmus	dīlacerābātis	dīlacerābant
	future	dīlacerābō	dīlacerābis	dīlacerābit	dīlacerābimus	dīlacerābitis	dīlacerābunt
	perfect	dīlacerāvī	dīlacerāvistī	dīlacerāvit	dīlacerāvimus	dīlacerāvistis	dīlacerāvērunt, dīlacerāvēre
	pluperfect	dīlacerāveram	dīlacerāverās	dīlacerāverat	dīlacerāverāmus	dīlacerāverātis	dīlacerāverant
	future perfect	dīlacerāverō	dīlacerāveris	dīlacerāverit	dīlacerāverimus	dīlacerāveritis	dīlacerāverint
passive	present	dīlaceror	dīlacerāris, dīlacerāre	dīlacerātur	dīlacerāmur	dīlacerāminī	dīlacerantur
	imperfect	dīlacerābar	dīlacerābāris, dīlacerābāre	dīlacerābātur	dīlacerābāmur	dīlacerābāminī	dīlacerābantur
	future	dīlacerābor	dīlacerāberis, dīlacerābere	dīlacerābitur	dīlacerābimur	dīlacerābiminī	dīlacerābuntur
	perfect	dīlacerātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dīlacerātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dīlacerātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīlacerem	dīlacerēs	dīlaceret	dīlacerēmus	dīlacerētis	dīlacerent
	imperfect	dīlacerārem	dīlacerārēs	dīlacerāret	dīlacerārēmus	dīlacerārētis	dīlacerārent
	perfect	dīlacerāverim	dīlacerāverīs	dīlacerāverit	dīlacerāverīmus	dīlacerāverītis	dīlacerāverint
	pluperfect	dīlacerāvissem	dīlacerāvissēs	dīlacerāvisset	dīlacerāvissēmus	dīlacerāvissētis	dīlacerāvissent
passive	present	dīlacerer	dīlacerēris, dīlacerēre	dīlacerētur	dīlacerēmur	dīlacerēminī	dīlacerentur
	imperfect	dīlacerārer	dīlacerārēris, dīlacerārēre	dīlacerārētur	dīlacerārēmur	dīlacerārēminī	dīlacerārentur
	perfect	dīlacerātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dīlacerātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dīlacerā	—	—	dīlacerāte	—
	future	—	dīlacerātō	dīlacerātō	—	dīlacerātōte	dīlacerantō
passive	present	—	dīlacerāre	—	—	dīlacerāminī	—
	future	—	dīlacerātor	dīlacerātor	—	—	dīlacerantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dīlacerāre	dīlacerāvisse	dīlacerātūrum esse	dīlacerārī	dīlacerātum esse	dīlacerātum īrī
participles		dīlacerāns	—	dīlacerātūrus	—	dīlacerātus	dīlacerandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dīlacerandī	dīlacerandō	dīlacerandum	dīlacerandō	dīlacerātum	dīlacerātū

Derived terms

• dīlacerātiō

Descendants

• Italian: dilacerare
• Portuguese: dilacerar
• Spanish: dilacerar

References

• “dilacero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “dilacero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• dilacero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

dilacero

1. first-person singular present indicative of dilacerar