dilaceratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dīlacerō.
Participle
[edit]dīlacerātus (feminine dīlacerāta, neuter dīlacerātum); first/second-declension participle
- torn apart
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dīlacerātus | dīlacerāta | dīlacerātum | dīlacerātī | dīlacerātae | dīlacerāta | |
| genitive | dīlacerātī | dīlacerātae | dīlacerātī | dīlacerātōrum | dīlacerātārum | dīlacerātōrum | |
| dative | dīlacerātō | dīlacerātae | dīlacerātō | dīlacerātīs | |||
| accusative | dīlacerātum | dīlacerātam | dīlacerātum | dīlacerātōs | dīlacerātās | dīlacerāta | |
| ablative | dīlacerātō | dīlacerātā | dīlacerātō | dīlacerātīs | |||
| vocative | dīlacerāte | dīlacerāta | dīlacerātum | dīlacerātī | dīlacerātae | dīlacerāta | |