Jump to content

dignoturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of dīgnoscō.

Participle

[edit]

dīgnōtūrus (feminine dīgnōtūra, neuter dīgnōtūrum); first/second-declension participle

  1. Alternative form of dīnoturus

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dīgnōtūrus dīgnōtūra dīgnōtūrum dīgnōtūrī dīgnōtūrae dīgnōtūra
genitive dīgnōtūrī dīgnōtūrae dīgnōtūrī dīgnōtūrōrum dīgnōtūrārum dīgnōtūrōrum
dative dīgnōtūrō dīgnōtūrae dīgnōtūrō dīgnōtūrīs
accusative dīgnōtūrum dīgnōtūram dīgnōtūrum dīgnōtūrōs dīgnōtūrās dīgnōtūra
ablative dīgnōtūrō dīgnōtūrā dīgnōtūrō dīgnōtūrīs
vocative dīgnōtūre dīgnōtūra dīgnōtūrum dīgnōtūrī dīgnōtūrae dīgnōtūra