demordeo

Latin

Etymology

From dē- +‎ mordeō (“bite”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈmor.de.oː/, [d̪eːˈmɔrd̪eoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈmor.de.o/, [d̪eˈmɔrd̪eo]

Verb

dēmordeō (present infinitive dēmordēre, supine dēmorsum); second conjugation, no perfect stem

1. (rare) to bite off

Conjugation

• Second conjugation, but with no perfect conjugation.

   Conjugation of dēmordeō (second conjugation, no perfect stem)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēmordeō	dēmordēs	dēmordet	dēmordēmus	dēmordētis	dēmordent
	imperfect	dēmordēbam	dēmordēbās	dēmordēbat	dēmordēbāmus	dēmordēbātis	dēmordēbant
	future	dēmordēbō	dēmordēbis	dēmordēbit	dēmordēbimus	dēmordēbitis	dēmordēbunt
passive	present	dēmordeor	dēmordēris, dēmordēre	dēmordētur	dēmordēmur	dēmordēminī	dēmordentur
	imperfect	dēmordēbar	dēmordēbāris, dēmordēbāre	dēmordēbātur	dēmordēbāmur	dēmordēbāminī	dēmordēbantur
	future	dēmordēbor	dēmordēberis, dēmordēbere	dēmordēbitur	dēmordēbimur	dēmordēbiminī	dēmordēbuntur
	perfect	dēmorsus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēmorsus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēmorsus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēmordeam	dēmordeās	dēmordeat	dēmordeāmus	dēmordeātis	dēmordeant
imperfect	dēmordērem	dēmordērēs	dēmordēret	dēmordērēmus	dēmordērētis	dēmordērent
passive	present	dēmordear	dēmordeāris, dēmordeāre	dēmordeātur	dēmordeāmur	dēmordeāminī	dēmordeantur
imperfect	dēmordērer	dēmordērēris, dēmordērēre	dēmordērētur	dēmordērēmur	dēmordērēminī	dēmordērentur
perfect	dēmorsus + present active subjunctive of sum
pluperfect	dēmorsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēmordē	—	—	dēmordēte	—
	future	—	dēmordētō	dēmordētō	—	dēmordētōte	dēmordentō
passive	present	—	dēmordēre	—	—	dēmordēminī	—
	future	—	dēmordētor	dēmordētor	—	—	dēmordentor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēmordēre	—	dēmorsūrum esse	dēmordērī	dēmorsum esse	dēmorsum īrī
participles		dēmordēns	—	dēmorsūrus	—	dēmorsus	dēmordendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēmordendī	dēmordendō	dēmordendum	dēmordendō	dēmorsum	dēmorsū

Derived terms

• dēmorsitō
• dēmorsus

Related terms

• admordeō / ammordeō
• commordeō
• immordeō
• mordeō
• obmordeō
• praemordeō
• remordeō

References

• “demordeo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• demordeo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• demordeo in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016