dejuro

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈi̯uː.roː/, [d̪eːˈi̯uːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈju.ro/, [d̪eˈjuːro]

Verb

dējūrō (present infinitive dējūrāre, perfect active dējūrāvī, supine dējūrātum); first conjugation

1. Alternative form of dēierō

Conjugation

   Conjugation of dējūrō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dējūrō	dējūrās	dējūrat	dējūrāmus	dējūrātis	dējūrant
	imperfect	dējūrābam	dējūrābās	dējūrābat	dējūrābāmus	dējūrābātis	dējūrābant
	future	dējūrābō	dējūrābis	dējūrābit	dējūrābimus	dējūrābitis	dējūrābunt
	perfect	dējūrāvī	dējūrāvistī	dējūrāvit	dējūrāvimus	dējūrāvistis	dējūrāvērunt, dējūrāvēre
	pluperfect	dējūrāveram	dējūrāverās	dējūrāverat	dējūrāverāmus	dējūrāverātis	dējūrāverant
	future perfect	dējūrāverō	dējūrāveris	dējūrāverit	dējūrāverimus	dējūrāveritis	dējūrāverint
passive	present	dējūror	dējūrāris, dējūrāre	dējūrātur	dējūrāmur	dējūrāminī	dējūrantur
	imperfect	dējūrābar	dējūrābāris, dējūrābāre	dējūrābātur	dējūrābāmur	dējūrābāminī	dējūrābantur
	future	dējūrābor	dējūrāberis, dējūrābere	dējūrābitur	dējūrābimur	dējūrābiminī	dējūrābuntur
	perfect	dējūrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dējūrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dējūrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dējūrem	dējūrēs	dējūret	dējūrēmus	dējūrētis	dējūrent
imperfect	dējūrārem	dējūrārēs	dējūrāret	dējūrārēmus	dējūrārētis	dējūrārent
perfect	dējūrāverim	dējūrāverīs	dējūrāverit	dējūrāverīmus	dējūrāverītis	dējūrāverint
pluperfect	dējūrāvissem	dējūrāvissēs	dējūrāvisset	dējūrāvissēmus	dējūrāvissētis	dējūrāvissent
passive	present	dējūrer	dējūrēris, dējūrēre	dējūrētur	dējūrēmur	dējūrēminī	dējūrentur
imperfect	dējūrārer	dējūrārēris, dējūrārēre	dējūrārētur	dējūrārēmur	dējūrārēminī	dējūrārentur
perfect	dējūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	dējūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dējūrā	—	—	dējūrāte	—
	future	—	dējūrātō	dējūrātō	—	dējūrātōte	dējūrantō
passive	present	—	dējūrāre	—	—	dējūrāminī	—
	future	—	dējūrātor	dējūrātor	—	—	dējūrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dējūrāre	dējūrāvisse	dējūrātūrum esse	dējūrārī	dējūrātum esse	dējūrātum īrī
participles		dējūrāns	—	dējūrātūrus	—	dējūrātus	dējūrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dējūrandī	dējūrandō	dējūrandum	dējūrandō	dējūrātum	dējūrātū

References

• “dejuro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• dejuro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.