deiero

Latin

Alternative forms

• dēiūrō
• dējerō
• dējūrō

Etymology

From dē- +‎ iūrō. The e is due to contamination between periūrō (“swear falsely”) and peierō (“worsen”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈdeː.i̯e.roː/, [ˈd̪eːi̯ɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.je.ro/, [ˈd̪ɛːjero]

Verb

dēierō (present infinitive dēierāre, perfect active dēierāvī, supine dēierātum); first conjugation

1. to swear (take an oath)

Conjugation

Conjugation of dēierō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēierō	dēierās	dēierat	dēierāmus	dēierātis	dēierant
	imperfect	dēierābam	dēierābās	dēierābat	dēierābāmus	dēierābātis	dēierābant
	future	dēierābō	dēierābis	dēierābit	dēierābimus	dēierābitis	dēierābunt
	perfect	dēierāvī	dēierāvistī	dēierāvit	dēierāvimus	dēierāvistis	dēierāvērunt, dēierāvēre
	pluperfect	dēierāveram	dēierāverās	dēierāverat	dēierāverāmus	dēierāverātis	dēierāverant
	future perfect	dēierāverō	dēierāveris	dēierāverit	dēierāverimus	dēierāveritis	dēierāverint
passive	present	dēieror	dēierāris, dēierāre	dēierātur	dēierāmur	dēierāminī	dēierantur
	imperfect	dēierābar	dēierābāris, dēierābāre	dēierābātur	dēierābāmur	dēierābāminī	dēierābantur
	future	dēierābor	dēierāberis, dēierābere	dēierābitur	dēierābimur	dēierābiminī	dēierābuntur
	perfect	dēierātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēierātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēierātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēierem	dēierēs	dēieret	dēierēmus	dēierētis	dēierent
	imperfect	dēierārem	dēierārēs	dēierāret	dēierārēmus	dēierārētis	dēierārent
	perfect	dēierāverim	dēierāverīs	dēierāverit	dēierāverīmus	dēierāverītis	dēierāverint
	pluperfect	dēierāvissem	dēierāvissēs	dēierāvisset	dēierāvissēmus	dēierāvissētis	dēierāvissent
passive	present	dēierer	dēierēris, dēierēre	dēierētur	dēierēmur	dēierēminī	dēierentur
	imperfect	dēierārer	dēierārēris, dēierārēre	dēierārētur	dēierārēmur	dēierārēminī	dēierārentur
	perfect	dēierātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēierātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēierā	—	—	dēierāte	—
	future	—	dēierātō	dēierātō	—	dēierātōte	dēierantō
passive	present	—	dēierāre	—	—	dēierāminī	—
	future	—	dēierātor	dēierātor	—	—	dēierantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēierāre	dēierāvisse	dēierātūrum esse	dēierārī	dēierātum esse	dēierātum īrī
participles		dēierāns	—	dēierātūrus	—	dēierātus	dēierandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēierandī	dēierandō	dēierandum	dēierandō	dēierātum	dēierātū

References

• “deiero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers