deiero

Latin

Alternative forms

• dēiūrō
• dējerō
• dējūrō

Etymology

From dē- +‎ iūrō. The e is due to contamination between periūrō (“swear falsely”) and peierō (“worsen”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈdeː.i̯e.roː/, [ˈd̪eːi̯ɛroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈde.je.ro/, [ˈd̪ɛːjero]

Verb

dēierō (present infinitive dēierāre, perfect active dēierāvī, supine dēierātum); first conjugation

1. to swear (take an oath)

Conjugation

   Conjugation of dēierō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēierō		dēierās		dēierat		dēierāmus		dēierātis		dēierant
	imperfect	dēierābam		dēierābās		dēierābat		dēierābāmus		dēierābātis		dēierābant
	future	dēierābō		dēierābis		dēierābit		dēierābimus		dēierābitis		dēierābunt
	perfect	dēierāvī		dēierāvistī		dēierāvit		dēierāvimus		dēierāvistis		dēierāvērunt, dēierāvēre
	pluperfect	dēierāveram		dēierāverās		dēierāverat		dēierāverāmus		dēierāverātis		dēierāverant
	future perfect	dēierāverō		dēierāveris		dēierāverit		dēierāverimus		dēierāveritis		dēierāverint
passive	present	dēieror		dēierāris, dēierāre		dēierātur		dēierāmur		dēierāminī		dēierantur
	imperfect	dēierābar		dēierābāris, dēierābāre		dēierābātur		dēierābāmur		dēierābāminī		dēierābantur
	future	dēierābor		dēierāberis, dēierābere		dēierābitur		dēierābimur		dēierābiminī		dēierābuntur
	perfect	dēierātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēierātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēierātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēierem		dēierēs		dēieret		dēierēmus		dēierētis		dēierent
	imperfect	dēierārem		dēierārēs		dēierāret		dēierārēmus		dēierārētis		dēierārent
	perfect	dēierāverim		dēierāverīs		dēierāverit		dēierāverīmus		dēierāverītis		dēierāverint
	pluperfect	dēierāvissem		dēierāvissēs		dēierāvisset		dēierāvissēmus		dēierāvissētis		dēierāvissent
passive	present	dēierer		dēierēris, dēierēre		dēierētur		dēierēmur		dēierēminī		dēierentur
	imperfect	dēierārer		dēierārēris, dēierārēre		dēierārētur		dēierārēmur		dēierārēminī		dēierārentur
	perfect	dēierātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēierātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēierā		—		—		dēierāte		—
	future	—		dēierātō		dēierātō		—		dēierātōte		dēierantō
passive	present	—		dēierāre		—		—		dēierāminī		—
	future	—		dēierātor		dēierātor		—		—		dēierantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēierāre			dēierārī			dēierāns			—
future		dēierātūrum esse			dēierātum īrī			dēierātūrus			dēierandus
perfect		dēierāvisse			dēierātum esse			—			dēierātus
future perfect		—			dēierātum fore			—			—
perfect potential		dēierātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēierandī		dēierandō		dēierandum		dēierandō		dēierātum		dēierātū

References

• “deiero”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers