dejurans
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dējūrō
Participle
[edit]dējūrāns (genitive dējūrantis); third-declension one-termination participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dējūrāns | dējūrantēs | dējūrantia | ||
| genitive | dējūrantis | dējūrantium | |||
| dative | dējūrantī | dējūrantibus | |||
| accusative | dējūrantem | dējūrāns | dējūrantēs dējūrantīs |
dējūrantia | |
| ablative | dējūrante dējūrantī1 |
dējūrantibus | |||
| vocative | dējūrāns | dējūrantēs | dējūrantia | ||
1When used purely as an adjective.