breþa

Old Swedish

Etymology

From Old Norse breiða, from Proto-Germanic *braidijaną.

Verb

brēþa

1. to broaden
2. to spread
3. to cover

Conjugation

Conjugation of brēþa (weak)

	present				past
infinitive	brēþa				—
participle	brēþandi, brēþande				brēdder
active voice	indicative	subjunctive	imperative		indicative	subjunctive
iæk	brēþir	brēþi, brēþe	—		brēddi, brēdde	brēddi, brēdde
þū	brēþir	brēþi, brēþe	brēþ		brēddi, brēdde	brēddi, brēdde
han	brēþir	brēþi, brēþe	—		brēddi, brēdde	brēddi, brēdde
vīr	brēþum, brēþom	brēþum, brēþom	brēþum, brēþom		brēddum, brēddom	brēddum, brēddom
īr	brēþin	brēþin	brēþin		brēddin	brēddin
þēr	brēþa	brēþin	—		brēddu, brēddo	brēddin
mediopassive voice	indicative	subjunctive	imperative		indicative	subjunctive
iæk	brēþis	brēþis, brēþes	—		brēddis, brēddes	brēddis, brēddes
þū	brēþis	brēþis, brēþes	—		brēddis, brēddes	brēddis, brēddes
han	brēþis	brēþis, brēþes	—		brēddis, brēddes	brēddis, brēddes
vīr	brēþums, brēþoms	brēþums, brēþoms	—		brēddums, brēddoms	brēddums, brēddoms
īr	brēþins	brēþins	—		brēddins	brēddins
þēr	brēþas	brēþins	—		brēddus, brēddos	brēddins

Descendants

• Swedish: breda, bre