blekia

Old Swedish

Etymology

From Old Norse bleikja, from Proto-Germanic *blaikijaną.

Verb

blēkia

1. to bleach

Conjugation

Conjugation of blēkia (weak)

	present				past
infinitive	blēkia				—
participle	blēkiandi, blēkiande				blēkter
active voice	indicative	subjunctive	imperative		indicative	subjunctive
iæk	blēkir	blēki, blēke	—		blēkti, blēkte	blēkti, blēkte
þū	blēkir	blēki, blēke	blēk		blēkti, blēkte	blēkti, blēkte
han	blēkir	blēki, blēke	—		blēkti, blēkte	blēkti, blēkte
vīr	blēkium, blēkiom	blēkium, blēkiom	blēkium, blēkiom		blēktum, blēktom	blēktum, blēktom
īr	blēkin	blēkin	blēkin		blēktin	blēktin
þēr	blēkia	blēkin	—		blēktu, blēkto	blēktin
mediopassive voice	indicative	subjunctive	imperative		indicative	subjunctive
iæk	blēkis	blēkis, blēkes	—		blēktis, blēktes	blēktis, blēktes
þū	blēkis	blēkis, blēkes	—		blēktis, blēktes	blēktis, blēktes
han	blēkis	blēkis, blēkes	—		blēktis, blēktes	blēktis, blēktes
vīr	blēkiums, blēkioms	blēkiums, blēkioms	—		blēktums, blēktoms	blēktums, blēktoms
īr	blēkins	blēkins	—		blēktins	blēktins
þēr	blēkias	blēkins	—		blēktus, blēktos	blēktins

Descendants

• Swedish: bleka