beluinus

Latin

Alternative forms

• belluīnus

Etymology

From bēlua (“beast, monster”) +‎ -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /beː.luˈiː.nus/, [beːɫ̪uˈiːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /be.luˈi.nus/, [beluˈiːnus]

Adjective

bēluīnus (feminine bēluīna, neuter bēluīnum); first/second-declension adjective

1. bestial, brutal, animal

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	bēluīnus	bēluīna	bēluīnum		bēluīnī	bēluīnae	bēluīna
genitive	bēluīnī	bēluīnae	bēluīnī		bēluīnōrum	bēluīnārum	bēluīnōrum
dative	bēluīnō	bēluīnae	bēluīnō		bēluīnīs
accusative	bēluīnum	bēluīnam	bēluīnum		bēluīnōs	bēluīnās	bēluīna
ablative	bēluīnō	bēluīnā	bēluīnō		bēluīnīs
vocative	bēluīne	bēluīna	bēluīnum		bēluīnī	bēluīnae	bēluīna

Synonyms

• (bestial): bēluālis, bēluus

Related terms

• bēlua
• bēluālis
• bēluātus
• bēluōsus
• bēluus

Descendants

• English: beluine

References

• “beluinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• beluinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.