arrideo

Latin

Alternative forms

• adrīdeō

Etymology

From ad- +‎ rīdeō (“laugh”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /arˈriː.de.oː/, [ärˈriːd̪eoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /arˈri.de.o/, [ärˈriːd̪eo]

Verb

arrīdeō (present infinitive arrīdēre, perfect active arrīsī, supine arrīsum); second conjugation

1. to laugh or smile at
2. to be favorable to
3. to be pleasing to, please

Conjugation

   Conjugation of arrīdeō (second conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	arrīdeō		arrīdēs		arrīdet		arrīdēmus		arrīdētis		arrīdent
	imperfect	arrīdēbam		arrīdēbās		arrīdēbat		arrīdēbāmus		arrīdēbātis		arrīdēbant
	future	arrīdēbō		arrīdēbis		arrīdēbit		arrīdēbimus		arrīdēbitis		arrīdēbunt
	perfect	arrīsī		arrīsistī		arrīsit		arrīsimus		arrīsistis		arrīsērunt, arrīsēre
	pluperfect	arrīseram		arrīserās		arrīserat		arrīserāmus		arrīserātis		arrīserant
	future perfect	arrīserō		arrīseris		arrīserit		arrīserimus		arrīseritis		arrīserint
passive	present	arrīdeor		arrīdēris, arrīdēre		arrīdētur		arrīdēmur		arrīdēminī		arrīdentur
	imperfect	arrīdēbar		arrīdēbāris, arrīdēbāre		arrīdēbātur		arrīdēbāmur		arrīdēbāminī		arrīdēbantur
	future	arrīdēbor		arrīdēberis, arrīdēbere		arrīdēbitur		arrīdēbimur		arrīdēbiminī		arrīdēbuntur
	perfect	arrīsus + present active indicative of sum
	pluperfect	arrīsus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	arrīsus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	arrīdeam		arrīdeās		arrīdeat		arrīdeāmus		arrīdeātis		arrīdeant
	imperfect	arrīdērem		arrīdērēs		arrīdēret		arrīdērēmus		arrīdērētis		arrīdērent
	perfect	arrīserim		arrīserīs		arrīserit		arrīserīmus		arrīserītis		arrīserint
	pluperfect	arrīsissem		arrīsissēs		arrīsisset		arrīsissēmus		arrīsissētis		arrīsissent
passive	present	arrīdear		arrīdeāris, arrīdeāre		arrīdeātur		arrīdeāmur		arrīdeāminī		arrīdeantur
	imperfect	arrīdērer		arrīdērēris, arrīdērēre		arrīdērētur		arrīdērēmur		arrīdērēminī		arrīdērentur
	perfect	arrīsus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	arrīsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		arrīdē		—		—		arrīdēte		—
	future	—		arrīdētō		arrīdētō		—		arrīdētōte		arrīdentō
passive	present	—		arrīdēre		—		—		arrīdēminī		—
	future	—		arrīdētor		arrīdētor		—		—		arrīdentor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		arrīdēre			arrīdērī			arrīdēns			—
future		arrīsūrum esse			arrīsum īrī			arrīsūrus			arrīdendus
perfect		arrīsisse			arrīsum esse			—			arrīsus
future perfect		—			arrīsum fore			—			—
perfect potential		arrīsūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		arrīdendī		arrīdendō		arrīdendum		arrīdendō		arrīsum		arrīsū

Derived terms

• arrīsiō
• arrīsor

Related terms

• corrīdeō
• dērīdeō
• irrīdeō
• rīdeō
• subrīdeō, surrīdeō

References

• “arrideo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• arrideo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.