abiudicativus

Latin

Alternative forms

• abjudicātīvus

Etymology

From abiūdicātus +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ab.i̯uː.di.kaːˈtiː.u̯us/, [äbi̯uːd̪ɪkäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ab.ju.di.kaˈti.vus/, [äbjud̪ikäˈt̪iːvus]

Adjective

abiūdicātīvus (feminine abiūdicātīva, neuter abiūdicātīvum); first/second-declension adjective

1. negative

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	abiūdicātīvus	abiūdicātīva	abiūdicātīvum		abiūdicātīvī	abiūdicātīvae	abiūdicātīva
genitive	abiūdicātīvī	abiūdicātīvae	abiūdicātīvī		abiūdicātīvōrum	abiūdicātīvārum	abiūdicātīvōrum
dative	abiūdicātīvō	abiūdicātīvae	abiūdicātīvō		abiūdicātīvīs
accusative	abiūdicātīvum	abiūdicātīvam	abiūdicātīvum		abiūdicātīvōs	abiūdicātīvās	abiūdicātīva
ablative	abiūdicātīvō	abiūdicātīvā	abiūdicātīvō		abiūdicātīvīs
vocative	abiūdicātīve	abiūdicātīva	abiūdicātīvum		abiūdicātīvī	abiūdicātīvae	abiūdicātīva

Synonyms

• (negative): abnegātīvus, abnūtīvus, negātīvus

Related terms

• abiudicō