abacino

Latin

Alternative forms

• abbacinō

Etymology

Possibly formed from ab- +‎ bacīnum (“basin”) or bacīnus, from baccus (“container, vessel”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /aˈba.ki.noː/, [äˈbäkɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /aˈba.t͡ʃi.no/, [äˈbäːt͡ʃino]

Verb

abacinō (present infinitive abacināre, perfect active abacināvī, supine abacinātum); first conjugation

1. to make blind, blind, remove the power of sight, especially by using a red-hot iron rod or basin
   • 1741, Ludovico Antonio Muratori, Antiquitates italicæ medii ævi, volume 4, page 985:

     Filios Tancredi abacinavit; filias vero liberas dimiſit.

     (please add an English translation of this quotation)

Conjugation

   Conjugation of abacinō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	abacinō	abacinās	abacinat	abacināmus	abacinātis	abacinant
	imperfect	abacinābam	abacinābās	abacinābat	abacinābāmus	abacinābātis	abacinābant
	future	abacinābō	abacinābis	abacinābit	abacinābimus	abacinābitis	abacinābunt
	perfect	abacināvī	abacināvistī	abacināvit	abacināvimus	abacināvistis	abacināvērunt, abacināvēre
	pluperfect	abacināveram	abacināverās	abacināverat	abacināverāmus	abacināverātis	abacināverant
	future perfect	abacināverō	abacināveris	abacināverit	abacināverimus	abacināveritis	abacināverint
passive	present	abacinor	abacināris, abacināre	abacinātur	abacināmur	abacināminī	abacinantur
	imperfect	abacinābar	abacinābāris, abacinābāre	abacinābātur	abacinābāmur	abacinābāminī	abacinābantur
	future	abacinābor	abacināberis, abacinābere	abacinābitur	abacinābimur	abacinābiminī	abacinābuntur
	perfect	abacinātus + present active indicative of sum
	pluperfect	abacinātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	abacinātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	abacinem	abacinēs	abacinet	abacinēmus	abacinētis	abacinent
imperfect	abacinārem	abacinārēs	abacināret	abacinārēmus	abacinārētis	abacinārent
perfect	abacināverim	abacināverīs	abacināverit	abacināverīmus	abacināverītis	abacināverint
pluperfect	abacināvissem	abacināvissēs	abacināvisset	abacināvissēmus	abacināvissētis	abacināvissent
passive	present	abaciner	abacinēris, abacinēre	abacinētur	abacinēmur	abacinēminī	abacinentur
imperfect	abacinārer	abacinārēris, abacinārēre	abacinārētur	abacinārēmur	abacinārēminī	abacinārentur
perfect	abacinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	abacinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	abacinā	—	—	abacināte	—
	future	—	abacinātō	abacinātō	—	abacinātōte	abacinantō
passive	present	—	abacināre	—	—	abacināminī	—
	future	—	abacinātor	abacinātor	—	—	abacinantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		abacināre	abacināvisse	abacinātūrum esse	abacinārī	abacinātum esse	abacinātum īrī
participles		abacināns	—	abacinātūrus	—	abacinātus	abacinandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		abacinandī	abacinandō	abacinandum	abacinandō	abacinātum	abacinātū

Synonyms

• (make blind): excaecō

Descendants

• English: abacinate
• Italian: abbacinare
• Portuguese: abacinar

Portuguese

Verb

abacino

1. first-person singular present indicative of abacinar