abacinaturus

Latin

Etymology

Future active participle of abacinō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /a.ba.ki.naːˈtuː.rus/, [äbäkɪnäːˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /a.ba.t͡ʃi.naˈtu.rus/, [äbät͡ʃinäˈt̪uːrus]

Participle

abacinātūrus (feminine abacinātūra, neuter abacinātūrum); first/second-declension participle

1. about to make blind, especially with a red-hot iron rod or basin

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	abacinātūrus	abacinātūra	abacinātūrum		abacinātūrī	abacinātūrae	abacinātūra
genitive	abacinātūrī	abacinātūrae	abacinātūrī		abacinātūrōrum	abacinātūrārum	abacinātūrōrum
dative	abacinātūrō	abacinātūrae	abacinātūrō		abacinātūrīs
accusative	abacinātūrum	abacinātūram	abacinātūrum		abacinātūrōs	abacinātūrās	abacinātūra
ablative	abacinātūrō	abacinātūrā	abacinātūrō		abacinātūrīs
vocative	abacinātūre	abacinātūra	abacinātūrum		abacinātūrī	abacinātūrae	abacinātūra