vivatus

Latin

Etymology

From vīvus (“alive, living, lively”) +‎ -ātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯iːˈu̯aː.tus/, [u̯iːˈu̯äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /viˈva.tus/, [viˈväːt̪us]

Adjective

vīvātus (feminine vīvāta, neuter vīvātum); first/second-declension adjective

1. lively, animated, vivid

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	vīvātus	vīvāta	vīvātum		vīvātī	vīvātae	vīvāta
genitive	vīvātī	vīvātae	vīvātī		vīvātōrum	vīvātārum	vīvātōrum
dative	vīvātō	vīvātae	vīvātō		vīvātīs
accusative	vīvātum	vīvātam	vīvātum		vīvātōs	vīvātās	vīvāta
ablative	vīvātō	vīvātā	vīvātō		vīvātīs
vocative	vīvāte	vīvāta	vīvātum		vīvātī	vīvātae	vīvāta

References

• “vivatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• vivatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.