vervecinus

Latin

Etymology

From vervēx (“a wether”) +‎ -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯er.u̯eːˈkiː.nus/, [u̯ɛru̯eːˈkiːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ver.veˈt͡ʃi.nus/, [verveˈt͡ʃiːnus]

Adjective

vervēcīnus (feminine vervēcīna, neuter vervēcīnum); first/second-declension adjective

1. of or pertaining to a wether (a castrated ram)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	vervēcīnus	vervēcīna	vervēcīnum		vervēcīnī	vervēcīnae	vervēcīna
genitive	vervēcīnī	vervēcīnae	vervēcīnī		vervēcīnōrum	vervēcīnārum	vervēcīnōrum
dative	vervēcīnō	vervēcīnae	vervēcīnō		vervēcīnīs
accusative	vervēcīnum	vervēcīnam	vervēcīnum		vervēcīnōs	vervēcīnās	vervēcīna
ablative	vervēcīnō	vervēcīnā	vervēcīnō		vervēcīnīs
vocative	vervēcīne	vervēcīna	vervēcīnum		vervēcīnī	vervēcīnae	vervēcīna

Related terms

• vervēceus
• vervēx

References

• “vervecinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• vervecinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.