vallatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of vallō.

Participle

vāllātus (feminine vāllāta, neuter vāllātum); first/second-declension participle

1. surrounded or fortified with a rampart or palisade

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	vāllātus	vāllāta	vāllātum		vāllātī	vāllātae	vāllāta
genitive	vāllātī	vāllātae	vāllātī		vāllātōrum	vāllātārum	vāllātōrum
dative	vāllātō	vāllātae	vāllātō		vāllātīs
accusative	vāllātum	vāllātam	vāllātum		vāllātōs	vāllātās	vāllāta
ablative	vāllātō	vāllātā	vāllātō		vāllātīs
vocative	vāllāte	vāllāta	vāllātum		vāllātī	vāllātae	vāllāta

Descendants

• Catalan: vallat
• Galician: valado
• Italian: vallato
• Portuguese: valado
• Spanish: vallado