usurarius

Latin

Etymology

From ūsūra +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /uː.suːˈraː.ri.us/, [uːs̠uːˈräːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /u.suˈra.ri.us/, [us̬uˈräːrius]

Adjective

ūsūrārius (feminine ūsūrāria, neuter ūsūrārium); first/second-declension adjective

1. useful (fit for use)
2. Pertaining to interest or usury.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ūsūrārius	ūsūrāria	ūsūrārium		ūsūrāriī	ūsūrāriae	ūsūrāria
genitive	ūsūrāriī	ūsūrāriae	ūsūrāriī		ūsūrāriōrum	ūsūrāriārum	ūsūrāriōrum
dative	ūsūrāriō	ūsūrāriae	ūsūrāriō		ūsūrāriīs
accusative	ūsūrārium	ūsūrāriam	ūsūrārium		ūsūrāriōs	ūsūrāriās	ūsūrāria
ablative	ūsūrāriō	ūsūrāriā	ūsūrāriō		ūsūrāriīs
vocative	ūsūrārie	ūsūrāria	ūsūrārium		ūsūrāriī	ūsūrāriae	ūsūrāria

Related terms

• ūsūra

Descendants

• English: usurer
• French: usuraire, usurier
• Italian: usurario, usuraio
• Portuguese: usurário, usureiro
• Spanish: usurario, usurero

References

• “usurarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• usurarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.