trituro

See also: trituró and triturò

Catalan

Verb

trituro

1. first-person singular present indicative of triturar

Italian

Verb

trituro

1. first-person singular present indicative of triturare

Anagrams

• ruttori, torturi, turrito

Latin

Etymology

From trītūra.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /triːˈtuː.roː/, [t̪riːˈt̪uːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /triˈtu.ro/, [t̪riˈt̪uːro]

Verb

trītūrō (present infinitive trītūrāre, perfect active trītūrāvī, supine trītūrātum); first conjugation

1. to thresh

Conjugation

   Conjugation of trītūrō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trītūrō	trītūrās	trītūrat	trītūrāmus	trītūrātis	trītūrant
	imperfect	trītūrābam	trītūrābās	trītūrābat	trītūrābāmus	trītūrābātis	trītūrābant
	future	trītūrābō	trītūrābis	trītūrābit	trītūrābimus	trītūrābitis	trītūrābunt
	perfect	trītūrāvī	trītūrāvistī	trītūrāvit	trītūrāvimus	trītūrāvistis	trītūrāvērunt, trītūrāvēre
	pluperfect	trītūrāveram	trītūrāverās	trītūrāverat	trītūrāverāmus	trītūrāverātis	trītūrāverant
	future perfect	trītūrāverō	trītūrāveris	trītūrāverit	trītūrāverimus	trītūrāveritis	trītūrāverint
passive	present	trītūror	trītūrāris, trītūrāre	trītūrātur	trītūrāmur	trītūrāminī	trītūrantur
	imperfect	trītūrābar	trītūrābāris, trītūrābāre	trītūrābātur	trītūrābāmur	trītūrābāminī	trītūrābantur
	future	trītūrābor	trītūrāberis, trītūrābere	trītūrābitur	trītūrābimur	trītūrābiminī	trītūrābuntur
	perfect	trītūrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	trītūrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trītūrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trītūrem	trītūrēs	trītūret	trītūrēmus	trītūrētis	trītūrent
imperfect	trītūrārem	trītūrārēs	trītūrāret	trītūrārēmus	trītūrārētis	trītūrārent
perfect	trītūrāverim	trītūrāverīs	trītūrāverit	trītūrāverīmus	trītūrāverītis	trītūrāverint
pluperfect	trītūrāvissem	trītūrāvissēs	trītūrāvisset	trītūrāvissēmus	trītūrāvissētis	trītūrāvissent
passive	present	trītūrer	trītūrēris, trītūrēre	trītūrētur	trītūrēmur	trītūrēminī	trītūrentur
imperfect	trītūrārer	trītūrārēris, trītūrārēre	trītūrārētur	trītūrārēmur	trītūrārēminī	trītūrārentur
perfect	trītūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	trītūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trītūrā	—	—	trītūrāte	—
	future	—	trītūrātō	trītūrātō	—	trītūrātōte	trītūrantō
passive	present	—	trītūrāre	—	—	trītūrāminī	—
	future	—	trītūrātor	trītūrātor	—	—	trītūrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trītūrāre	trītūrāvisse	trītūrātūrum esse	trītūrārī	trītūrātum esse	trītūrātum īrī
participles		trītūrāns	—	trītūrātūrus	—	trītūrātus	trītūrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trītūrandī	trītūrandō	trītūrandum	trītūrandō	trītūrātum	trītūrātū

Descendants

• Catalan: triturar
• English: triturate
• French: triturer
• Galician: triturar
• Italian: triturare
• Portuguese: triturar
• Spanish: triturar

References

• “trituro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• trituro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Pronunciation

• IPA^(key): /tɾiˈtu.ɾu/

• Hyphenation: tri‧tu‧ro
• Rhymes: -uɾu

Verb

trituro

1. first-person singular present indicative of triturar

Spanish

Verb

trituro

1. first-person singular present indicative of triturar