triturans
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of trītūrō.
Participle
[edit]trītūrāns (genitive trītūrantis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | trītūrāns | trītūrantēs | trītūrantia | ||
| genitive | trītūrantis | trītūrantium | |||
| dative | trītūrantī | trītūrantibus | |||
| accusative | trītūrantem | trītūrāns | trītūrantēs trītūrantīs |
trītūrantia | |
| ablative | trītūrante trītūrantī1 |
trītūrantibus | |||
| vocative | trītūrāns | trītūrantēs | trītūrantia | ||
1When used purely as an adjective.