translucens

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *terh₂-der.

Proto-Italic *trānts

Latin trāns

Latin trāns-

Proto-Indo-European *lewk-der.

Proto-Italic *loukēō

Latin lūceō

Latin trānslūceō

Latin trānslūcēns

Present participle of trānslūceō.

Participle

trānslūcēns (genitive trānslūcentis); third-declension one-termination participle

1. translucent, transparent

Declension

Third-declension participle.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	trānslūcēns			trānslūcentēs	trānslūcentia
genitive	trānslūcentis			trānslūcentium
dative	trānslūcentī			trānslūcentibus
accusative	trānslūcentem	trānslūcēns		trānslūcentēs trānslūcentīs	trānslūcentia
ablative	trānslūcente trānslūcentī1			trānslūcentibus
vocative	trānslūcēns			trānslūcentēs	trānslūcentia

¹When used purely as an adjective.

Descendants

• → English: translucent
• → German: transluzent