translucens

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *terh₂-der.

Proto-Italic *trānts

Latin trāns

Latin trāns-

Proto-Indo-European *lewk-der.

Proto-Italic *loukēō

Latin lūceō

Latin trānslūceō

Latin trānslūcēns

Present participle of trānslūceō.

Participle

trānslūcēns (genitive trānslūcentis); third-declension one-termination participle

1. translucent, transparent

Declension

Third-declension participle.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	trānslūcēns			trānslūcentēs	trānslūcentia
Genitive	trānslūcentis			trānslūcentium
Dative	trānslūcentī			trānslūcentibus
Accusative	trānslūcentem	trānslūcēns		trānslūcentēs trānslūcentīs	trānslūcentia
Ablative	trānslūcente trānslūcentī1			trānslūcentibus
Vocative	trānslūcēns			trānslūcentēs	trānslūcentia

¹When used purely as an adjective.