transfixus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of trānsfīgō.

Participle

trānsfīxus (feminine trānsfīxa, neuter trānsfīxum); first/second-declension participle

1. pierced through
2. transfixed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	trānsfīxus	trānsfīxa	trānsfīxum		trānsfīxī	trānsfīxae	trānsfīxa
genitive	trānsfīxī	trānsfīxae	trānsfīxī		trānsfīxōrum	trānsfīxārum	trānsfīxōrum
dative	trānsfīxō	trānsfīxae	trānsfīxō		trānsfīxīs
accusative	trānsfīxum	trānsfīxam	trānsfīxum		trānsfīxōs	trānsfīxās	trānsfīxa
ablative	trānsfīxō	trānsfīxā	trānsfīxō		trānsfīxīs
vocative	trānsfīxe	trānsfīxa	trānsfīxum		trānsfīxī	trānsfīxae	trānsfīxa

References

• “transfixus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• transfixus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.