transcriptus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of trānscrībō.
Participle
[edit]trānscrīptus (feminine trānscrīpta, neuter trānscrīptum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trānscrīptus | trānscrīpta | trānscrīptum | trānscrīptī | trānscrīptae | trānscrīpta | |
| genitive | trānscrīptī | trānscrīptae | trānscrīptī | trānscrīptōrum | trānscrīptārum | trānscrīptōrum | |
| dative | trānscrīptō | trānscrīptae | trānscrīptō | trānscrīptīs | |||
| accusative | trānscrīptum | trānscrīptam | trānscrīptum | trānscrīptōs | trānscrīptās | trānscrīpta | |
| ablative | trānscrīptō | trānscrīptā | trānscrīptō | trānscrīptīs | |||
| vocative | trānscrīpte | trānscrīpta | trānscrīptum | trānscrīptī | trānscrīptae | trānscrīpta | |
References
[edit]- “transcriptus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- transcriptus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.