trano

Latin

Etymology

trāns- +‎ nō (“to swim”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈtraː.noː/, [ˈt̪räːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈtra.no/, [ˈt̪räːno]

Verb

trānō (present infinitive trānāre, perfect active trānāvī, supine trānātum); first conjugation

1. to swim through, across, or over
   • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 4.245–246:

     Illā frētus agit ventōs, et turbida trānat / nūbila. [...]

     Relying on [the power of his caduceus, Mercury] drives the winds, and swims through the turbid clouds.

2. to penetrate, permeate, pass through

Conjugation

   Conjugation of trānō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānō	trānās	trānat	trānāmus	trānātis	trānant
	imperfect	trānābam	trānābās	trānābat	trānābāmus	trānābātis	trānābant
	future	trānābō	trānābis	trānābit	trānābimus	trānābitis	trānābunt
	perfect	trānāvī	trānāvistī	trānāvit	trānāvimus	trānāvistis	trānāvērunt, trānāvēre
	pluperfect	trānāveram	trānāverās	trānāverat	trānāverāmus	trānāverātis	trānāverant
	future perfect	trānāverō	trānāveris	trānāverit	trānāverimus	trānāveritis	trānāverint
passive	present	trānor	trānāris, trānāre	trānātur	trānāmur	trānāminī	trānantur
	imperfect	trānābar	trānābāris, trānābāre	trānābātur	trānābāmur	trānābāminī	trānābantur
	future	trānābor	trānāberis, trānābere	trānābitur	trānābimur	trānābiminī	trānābuntur
	perfect	trānātus + present active indicative of sum
	pluperfect	trānātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trānātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānem	trānēs	trānet	trānēmus	trānētis	trānent
imperfect	trānārem	trānārēs	trānāret	trānārēmus	trānārētis	trānārent
perfect	trānāverim	trānāverīs	trānāverit	trānāverīmus	trānāverītis	trānāverint
pluperfect	trānāvissem	trānāvissēs	trānāvisset	trānāvissēmus	trānāvissētis	trānāvissent
passive	present	trāner	trānēris, trānēre	trānētur	trānēmur	trānēminī	trānentur
imperfect	trānārer	trānārēris, trānārēre	trānārētur	trānārēmur	trānārēminī	trānārentur
perfect	trānātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	trānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānā	—	—	trānāte	—
	future	—	trānātō	trānātō	—	trānātōte	trānantō
passive	present	—	trānāre	—	—	trānāminī	—
	future	—	trānātor	trānātor	—	—	trānantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānāre	trānāvisse	trānātūrum esse	trānārī	trānātum esse	trānātum īrī
participles		trānāns	—	trānātūrus	—	trānātus	trānandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trānandī	trānandō	trānandum	trānandō	trānātum	trānātū

References

• “trano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “trano”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• trano in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Malagasy

Etymology

Unknown. Possibly related to Malay dangau (“small hut”).

Pronunciation

• Audio:

  (file)

Noun

trano

1. house