tranatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of trānō
Participle
[edit]trānātus (feminine trānāta, neuter trānātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | trānātus | trānāta | trānātum | trānātī | trānātae | trānāta | |
| genitive | trānātī | trānātae | trānātī | trānātōrum | trānātārum | trānātōrum | |
| dative | trānātō | trānātae | trānātō | trānātīs | |||
| accusative | trānātum | trānātam | trānātum | trānātōs | trānātās | trānāta | |
| ablative | trānātō | trānātā | trānātō | trānātīs | |||
| vocative | trānāte | trānāta | trānātum | trānātī | trānātae | trānāta | |