tornatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of tornō.

Participle

tornātus (feminine tornāta, neuter tornātum); first/second-declension participle

1. turned

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	tornātus	tornāta	tornātum		tornātī	tornātae	tornāta
genitive	tornātī	tornātae	tornātī		tornātōrum	tornātārum	tornātōrum
dative	tornātō	tornātae	tornātō		tornātīs
accusative	tornātum	tornātam	tornātum		tornātōs	tornātās	tornāta
ablative	tornātō	tornātā	tornātō		tornātīs
vocative	tornāte	tornāta	tornātum		tornātī	tornātae	tornāta

References

• tornatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)