titillo

See also: titillò

Italian

Verb

titillo

1. first-person singular present indicative of titillare

Latin

Etymology

Either imitative of the sound of giggling or a reduplicated form derived from Ancient Greek τίλλω (tíllō, “pluck, annoy”).

Verb

tītillō (present infinitive tītillāre, perfect active tītillāvī, supine tītillātum); first conjugation

1. to tickle

   (The Motto of Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry.)

   Draco dormiens nunquam titillandus.

   A sleeping dragon is never to be tickled.

2. to titillate

Conjugation

Conjugation of tītillō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	tītillō	tītillās	tītillat	tītillāmus	tītillātis	tītillant
	imperfect	tītillābam	tītillābās	tītillābat	tītillābāmus	tītillābātis	tītillābant
	future	tītillābō	tītillābis	tītillābit	tītillābimus	tītillābitis	tītillābunt
	perfect	tītillāvī	tītillāvistī	tītillāvit	tītillāvimus	tītillāvistis	tītillāvērunt, tītillāvēre
	pluperfect	tītillāveram	tītillāverās	tītillāverat	tītillāverāmus	tītillāverātis	tītillāverant
	future perfect	tītillāverō	tītillāveris	tītillāverit	tītillāverimus	tītillāveritis	tītillāverint
passive	present	tītillor	tītillāris, tītillāre	tītillātur	tītillāmur	tītillāminī	tītillantur
	imperfect	tītillābar	tītillābāris, tītillābāre	tītillābātur	tītillābāmur	tītillābāminī	tītillābantur
	future	tītillābor	tītillāberis, tītillābere	tītillābitur	tītillābimur	tītillābiminī	tītillābuntur
	perfect	tītillātus + present active indicative of sum
	pluperfect	tītillātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	tītillātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	tītillem	tītillēs	tītillet	tītillēmus	tītillētis	tītillent
	imperfect	tītillārem	tītillārēs	tītillāret	tītillārēmus	tītillārētis	tītillārent
	perfect	tītillāverim	tītillāverīs	tītillāverit	tītillāverīmus	tītillāverītis	tītillāverint
	pluperfect	tītillāvissem	tītillāvissēs	tītillāvisset	tītillāvissēmus	tītillāvissētis	tītillāvissent
passive	present	tītiller	tītillēris, tītillēre	tītillētur	tītillēmur	tītillēminī	tītillentur
	imperfect	tītillārer	tītillārēris, tītillārēre	tītillārētur	tītillārēmur	tītillārēminī	tītillārentur
	perfect	tītillātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	tītillātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	tītillā	—	—	tītillāte	—
	future	—	tītillātō	tītillātō	—	tītillātōte	tītillantō
passive	present	—	tītillāre	—	—	tītillāminī	—
	future	—	tītillātor	tītillātor	—	—	tītillantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		tītillāre	tītillāvisse	tītillātūrum esse	tītillārī	tītillātum esse	tītillātum īrī
participles		tītillāns	—	tītillātūrus	—	tītillātus	tītillandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		tītillandī	tītillandō	tītillandum	tītillandō	tītillātum	tītillātū

Derived terms

• tītillāmentum
• tītillātiō
• tītillātus
• tītillōsus
• tītillus

 

Descendants

• → English: titillate
• → French: titiller
• → Italian: titillare
• → Portuguese: titilar
• → Spanish: titilar

Further reading

• “titillo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “titillo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• titillo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.