temptaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of temptō.
Participle
[edit]temptātūrus (feminine temptātūra, neuter temptātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | temptātūrus | temptātūra | temptātūrum | temptātūrī | temptātūrae | temptātūra | |
| genitive | temptātūrī | temptātūrae | temptātūrī | temptātūrōrum | temptātūrārum | temptātūrōrum | |
| dative | temptātūrō | temptātūrae | temptātūrō | temptātūrīs | |||
| accusative | temptātūrum | temptātūram | temptātūrum | temptātūrōs | temptātūrās | temptātūra | |
| ablative | temptātūrō | temptātūrā | temptātūrō | temptātūrīs | |||
| vocative | temptātūre | temptātūra | temptātūrum | temptātūrī | temptātūrae | temptātūra | |