talarius

Latin

Etymology

From tālus (“die”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /taːˈlaː.ri.us/, [t̪äːˈɫ̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /taˈla.ri.us/, [t̪äˈläːrius]

Adjective

tālārius (feminine tālāria, neuter tālārium); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to dice.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	tālārius	tālāria	tālārium		tālāriī	tālāriae	tālāria
genitive	tālāriī	tālāriae	tālāriī		tālāriōrum	tālāriārum	tālāriōrum
dative	tālāriō	tālāriae	tālāriō		tālāriīs
accusative	tālārium	tālāriam	tālārium		tālāriōs	tālāriās	tālāria
ablative	tālāriō	tālāriā	tālāriō		tālāriīs
vocative	tālārie	tālāria	tālārium		tālāriī	tālāriae	tālāria

Synonyms

• (of or pertaining to dice): tālāris

Related terms

• subtel
• tālāris
• tālus

References

• “talarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “talarius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• talarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.