supplantatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of supplantō.
Participle
[edit]supplantātus (feminine supplantāta, neuter supplantātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | supplantātus | supplantāta | supplantātum | supplantātī | supplantātae | supplantāta | |
| genitive | supplantātī | supplantātae | supplantātī | supplantātōrum | supplantātārum | supplantātōrum | |
| dative | supplantātō | supplantātae | supplantātō | supplantātīs | |||
| accusative | supplantātum | supplantātam | supplantātum | supplantātōs | supplantātās | supplantāta | |
| ablative | supplantātō | supplantātā | supplantātō | supplantātīs | |||
| vocative | supplantāte | supplantāta | supplantātum | supplantātī | supplantātae | supplantāta | |