supersemino

Latin

Etymology

From super- +‎ semino.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /su.perˈseː.mi.noː/, [s̠ʊpɛrˈs̠eːmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /su.perˈse.mi.no/, [superˈsɛːmino]

Verb

supersēminō (present infinitive supersēmināre, perfect active supersēmināvī, supine supersēminātum); first conjugation

1. to plant or sow upon or over

Conjugation

Conjugation of supersēminō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	supersēminō	supersēminās	supersēminat	supersēmināmus	supersēminātis	supersēminant
	imperfect	supersēminābam	supersēminābās	supersēminābat	supersēminābāmus	supersēminābātis	supersēminābant
	future	supersēminābō	supersēminābis	supersēminābit	supersēminābimus	supersēminābitis	supersēminābunt
	perfect	supersēmināvī	supersēmināvistī	supersēmināvit	supersēmināvimus	supersēmināvistis	supersēmināvērunt, supersēmināvēre
	pluperfect	supersēmināveram	supersēmināverās	supersēmināverat	supersēmināverāmus	supersēmināverātis	supersēmināverant
	future perfect	supersēmināverō	supersēmināveris	supersēmināverit	supersēmināverimus	supersēmināveritis	supersēmināverint
passive	present	supersēminor	supersēmināris, supersēmināre	supersēminātur	supersēmināmur	supersēmināminī	supersēminantur
	imperfect	supersēminābar	supersēminābāris, supersēminābāre	supersēminābātur	supersēminābāmur	supersēminābāminī	supersēminābantur
	future	supersēminābor	supersēmināberis, supersēminābere	supersēminābitur	supersēminābimur	supersēminābiminī	supersēminābuntur
	perfect	supersēminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	supersēminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	supersēminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	supersēminem	supersēminēs	supersēminet	supersēminēmus	supersēminētis	supersēminent
	imperfect	supersēminārem	supersēminārēs	supersēmināret	supersēminārēmus	supersēminārētis	supersēminārent
	perfect	supersēmināverim	supersēmināverīs	supersēmināverit	supersēmināverīmus	supersēmināverītis	supersēmināverint
	pluperfect	supersēmināvissem	supersēmināvissēs	supersēmināvisset	supersēmināvissēmus	supersēmināvissētis	supersēmināvissent
passive	present	supersēminer	supersēminēris, supersēminēre	supersēminētur	supersēminēmur	supersēminēminī	supersēminentur
	imperfect	supersēminārer	supersēminārēris, supersēminārēre	supersēminārētur	supersēminārēmur	supersēminārēminī	supersēminārentur
	perfect	supersēminātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	supersēminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	supersēminā	—	—	supersēmināte	—
	future	—	supersēminātō	supersēminātō	—	supersēminātōte	supersēminantō
passive	present	—	supersēmināre	—	—	supersēmināminī	—
	future	—	supersēminātor	supersēminātor	—	—	supersēminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		supersēmināre	supersēmināvisse	supersēminātūrum esse	supersēminārī	supersēminātum esse	supersēminātum īrī
participles		supersēmināns	—	supersēminātūrus	—	supersēminātus	supersēminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		supersēminandī	supersēminandō	supersēminandum	supersēminandō	supersēminātum	supersēminātū

References

• “supersemino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• supersemino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.