stabiliturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of stabiliō.
Participle
[edit]stabilītūrus (feminine stabilītūra, neuter stabilītūrum); first/second-declension participle
- about to stabilize
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | stabilītūrus | stabilītūra | stabilītūrum | stabilītūrī | stabilītūrae | stabilītūra | |
| genitive | stabilītūrī | stabilītūrae | stabilītūrī | stabilītūrōrum | stabilītūrārum | stabilītūrōrum | |
| dative | stabilītūrō | stabilītūrae | stabilītūrō | stabilītūrīs | |||
| accusative | stabilītūrum | stabilītūram | stabilītūrum | stabilītūrōs | stabilītūrās | stabilītūra | |
| ablative | stabilītūrō | stabilītūrā | stabilītūrō | stabilītūrīs | |||
| vocative | stabilītūre | stabilītūra | stabilītūrum | stabilītūrī | stabilītūrae | stabilītūra | |