sputatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of spūtō
Participle
[edit]spūtātus (feminine spūtāta, neuter spūtātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | spūtātus | spūtāta | spūtātum | spūtātī | spūtātae | spūtāta | |
| genitive | spūtātī | spūtātae | spūtātī | spūtātōrum | spūtātārum | spūtātōrum | |
| dative | spūtātō | spūtātae | spūtātō | spūtātīs | |||
| accusative | spūtātum | spūtātam | spūtātum | spūtātōs | spūtātās | spūtāta | |
| ablative | spūtātō | spūtātā | spūtātō | spūtātīs | |||
| vocative | spūtāte | spūtāta | spūtātum | spūtātī | spūtātae | spūtāta | |