solaturus

Latin

Etymology

Future active participle of sōlor.

Participle

sōlātūrus (feminine sōlātūra, neuter sōlātūrum); first/second-declension participle

1. about to comfort

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	sōlātūrus	sōlātūra	sōlātūrum		sōlātūrī	sōlātūrae	sōlātūra
genitive	sōlātūrī	sōlātūrae	sōlātūrī		sōlātūrōrum	sōlātūrārum	sōlātūrōrum
dative	sōlātūrō	sōlātūrae	sōlātūrō		sōlātūrīs
accusative	sōlātūrum	sōlātūram	sōlātūrum		sōlātūrōs	sōlātūrās	sōlātūra
ablative	sōlātūrō	sōlātūrā	sōlātūrō		sōlātūrīs
vocative	sōlātūre	sōlātūra	sōlātūrum		sōlātūrī	sōlātūrae	sōlātūra

References

• "solaturus", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)