sibilatrix

Latin

Etymology

sībilō (“I whistle”) +‎ -trīx (suffix forming feminine agent nouns)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /siː.biˈlaː.triːks/, [s̠iːbɪˈɫ̪äːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /si.biˈla.triks/, [sibiˈläːt̪riks]

Noun

sībilātrīx f (genitive sībilātrīcis); third declension

1. (female) whistler

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	sībilātrīx	sībilātrīcēs
genitive	sībilātrīcis	sībilātrīcum
dative	sībilātrīcī	sībilātrīcibus
accusative	sībilātrīcem	sībilātrīcēs
ablative	sībilātrīce	sībilātrīcibus
vocative	sībilātrīx	sībilātrīcēs

Related terms

• sībilātor

Descendants

• Translingual: Anas sibilatrix, Phacellodomus sibilatrix, Phylloscopus sibilatrix, Syrigma sibilatrix

References

• “sībĭlātrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• sībĭlātrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 1,436/1.