serviturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of serviō.
Participle
[edit]servītūrus (feminine servītūra, neuter servītūrum); first/second-declension participle
- about to serve etc.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | servītūrus | servītūra | servītūrum | servītūrī | servītūrae | servītūra | |
| genitive | servītūrī | servītūrae | servītūrī | servītūrōrum | servītūrārum | servītūrōrum | |
| dative | servītūrō | servītūrae | servītūrō | servītūrīs | |||
| accusative | servītūrum | servītūram | servītūrum | servītūrōs | servītūrās | servītūra | |
| ablative | servītūrō | servītūrā | servītūrō | servītūrīs | |||
| vocative | servītūre | servītūra | servītūrum | servītūrī | servītūrae | servītūra | |