sementivus

Latin

Etymology

From sēmentis +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /seː.menˈtiː.u̯us/, [s̠eːmɛn̪ˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /se.menˈti.vus/, [semen̪ˈt̪iːvus]

Adjective

sēmentīvus (feminine sēmentīva, neuter sēmentīvum); first/second-declension adjective

1. of or belonging to seed or sowing
2. that occurs at seedtime

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	sēmentīvus	sēmentīva	sēmentīvum		sēmentīvī	sēmentīvae	sēmentīva
genitive	sēmentīvī	sēmentīvae	sēmentīvī		sēmentīvōrum	sēmentīvārum	sēmentīvōrum
dative	sēmentīvō	sēmentīvae	sēmentīvō		sēmentīvīs
accusative	sēmentīvum	sēmentīvam	sēmentīvum		sēmentīvōs	sēmentīvās	sēmentīva
ablative	sēmentīvō	sēmentīvā	sēmentīvō		sēmentīvīs
vocative	sēmentīve	sēmentīva	sēmentīvum		sēmentīvī	sēmentīvae	sēmentīva

References

• “sementivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “sementivus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• sementivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.