Jump to content

sedentarius

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From sedēns +‎ -ārius.

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

sedentārius (feminine sedentāria, neuter sedentārium); first/second-declension adjective

  1. (relational) sitting; sedentary

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative sedentārius sedentāria sedentārium sedentāriī sedentāriae sedentāria
genitive sedentāriī sedentāriae sedentāriī sedentāriōrum sedentāriārum sedentāriōrum
dative sedentāriō sedentāriae sedentāriō sedentāriīs
accusative sedentārium sedentāriam sedentārium sedentāriōs sedentāriās sedentāria
ablative sedentāriō sedentāriā sedentāriō sedentāriīs
vocative sedentārie sedentāria sedentārium sedentāriī sedentāriae sedentāria

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • sedentarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • sedentarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • sedentarius in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016