sciturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of sciō (“know”).
Participle
[edit]scītūrus (feminine scītūra, neuter scītūrum); first/second-declension participle
- about to know
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | scītūrus | scītūra | scītūrum | scītūrī | scītūrae | scītūra | |
| genitive | scītūrī | scītūrae | scītūrī | scītūrōrum | scītūrārum | scītūrōrum | |
| dative | scītūrō | scītūrae | scītūrō | scītūrīs | |||
| accusative | scītūrum | scītūram | scītūrum | scītūrōs | scītūrās | scītūra | |
| ablative | scītūrō | scītūrā | scītūrō | scītūrīs | |||
| vocative | scītūre | scītūra | scītūrum | scītūrī | scītūrae | scītūra | |