salutatrix

Latin

Etymology

From salūtātor (“greeter, saluter”) +‎ -trīx.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /sa.luːˈtaː.triːks/, [s̠äɫ̪uːˈt̪äːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /sa.luˈta.triks/, [säluˈt̪äːt̪riks]

Noun

salūtātrīx f (genitive salūtātrīcis, masculine salūtātor); third declension

1. one who greets; a greeter, saluter (female)

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	salūtātrīx	salūtātrīcēs
genitive	salūtātrīcis	salūtātrīcum
dative	salūtātrīcī	salūtātrīcibus
accusative	salūtātrīcem	salūtātrīcēs
ablative	salūtātrīce	salūtātrīcibus
vocative	salūtātrīx	salūtātrīcēs

References

• “salutatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• salutatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.